Patiess prieks, ka šī grāmata ir nonākusi pie Tevis!
Ceru, ka turpmākās lappuses Tev sagādās daudz muzikāli skaistu mirkļu neatkarīgi no tā, vai esi
profesionāls mūziķis vai tikko uzsācis ceļu ģitārspēles pasaulē. Abos variantos grāmatā apkopotais
materiāls būs lieliska iespēja ar skaistām un zināmām latviešu melodijām iepazīt ģitāru kā solo
instrumentu. Tici man – tas ir laikietilpīgs, radošiem un tehniskiem izaicinājumiem pilns un ļoti aizraujošs
process. Tā rezultāts ir unikāla, tikai solo ģitārai raksturīga muzikālā estētika.
Kas šīs grāmatas kontekstā ir solo ģitāra? Tas ir ģitārspēles virziens, kurā vienā spēles paņēmienā un bez
elektroniskiem papildlīdzekļiem apvienotas pamata muzikālās funkcijas (ritms, melodija, harmonija),
radot pilnīgu muzikālo faktūru. Attiecībā uz šo spēles paņēmienu internacionāli nereti tiek lietots
termins fingerstyle guitar.
Mazliet vēstures
Metālstīgu ģitāras kontekstā fi ngerstyle ģitārspēles pirmsākumi meklējami 20. gadsimta vidū Amerikā,
Nešvilā, un kā pamatlicēji minami tādi ģitāristi kā Čets Atkinss (Chet Atkins), Džons Nouls (John Knowles),
Merls Treviss (Merle Travis) un Džerijs Rīds (Jerry Reed). Spilgtākais iepriekšminēto ģitāristu tradīcijas
turpinātājs mūsdienās ir austrāliešu ģitārists un komponists Tomijs Emanuels (Tommy Emmanuel)
(Četa Atkinsa skolnieks un C.G.P. (Certifi ed Guitar Player) titula īpašnieks), kurš ar savu neatlaidīgo
darbu un aizrautību defi nējis jaunu solo ģitārspēles standartu un iedvesmojis simtiem ģitāristu visā
pasaulē, tai skaitā arī mani. Noteikti jāmin arī ģitāristi Džo Robinsons (Joe Robinson) un Emīls Ērnebru
(Emil Ernebro). Stilam attīstoties, ģitāristi tradicionālai fi ngerstyle spēles manierei pievienoja arī perkusīvo
jeb bungu funkciju. Tā rezultātā radās t. s. percussive guitar. Subjektīvi spriežot, šim virzienam ir plusi
un mīnusi – solo ir kompromisu māksla. Tādi ģitāristi kā Maiks Doss (Mike Dawes), Dons Ross (Don
Ross), Antuāns Difūrs (Antoine Dufour) un Endijs Makkī (Andy McKee) ir spējuši arī sarežģītās ritmiskās
struktūrās saglabāt skaidri nolasāmu melodisko līniju. Gadiem ejot, esmu sapratis, cik tas ir svarīgi!
Ar ģitārspēli nodarbojos vairāk nekā 20 gadus un uzskatu, ka man patiešām ir paveicies, jo kā ģitārists
un mūzikas aranžētājs esmu sadarbojies ar teju visiem vadošajiem latviešu komponistiem, solistiem un
izpildītājiem. Līdzās formālajai izglītībai Madonas bērnu mūzikas skolas klavierklasē, Rīgas Doma kora
skolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akdēmijas džeza nodaļā un neskaitāmām meistarklasēm tā ir bijusi
un joprojām ir lieliska skola un neatņemama mana dzīves sastāvdaļa.
Pēdējos septiņus gadus par manu stihiju ir kļuvusi solo ģitāra. Kā solists esmu izdevis 6 solo albumus,
un man ir tā laime ik gadu spēlēt vairāk nekā četrdesmit solo koncertus gan Latvijā, gan ārpus tās.
Nošu grāmatā esmu apkopojis aranžijas latviešu dziesmām, kuras ir ne vien izcilas melodijas, bet arī
šķitušas interesantas solo ģitāras kontekstā. Tās līdzās paša radītiem skaņdarbiem mēdzu izpildīt arī
savos solo koncertos.
Paldies komponistiem Zigmaram Liepiņam, Raimondam Paulam, Imantam Kalniņam, Vilnim Krieviņam,
Armandam Birkenam, Harijam Zariņam un Latviešu tautas dziesmu vācelītei par iespēju šīs dziesmas
aranžēt un publicēt.
Šī ir mana artava latviešu solo ģitāras žanra attīstībā.
Mārcis Auziņš
Ceru, ka turpmākās lappuses Tev sagādās daudz muzikāli skaistu mirkļu neatkarīgi no tā, vai esi
profesionāls mūziķis vai tikko uzsācis ceļu ģitārspēles pasaulē. Abos variantos grāmatā apkopotais
materiāls būs lieliska iespēja ar skaistām un zināmām latviešu melodijām iepazīt ģitāru kā solo
instrumentu. Tici man – tas ir laikietilpīgs, radošiem un tehniskiem izaicinājumiem pilns un ļoti aizraujošs
process. Tā rezultāts ir unikāla, tikai solo ģitārai raksturīga muzikālā estētika.
Kas šīs grāmatas kontekstā ir solo ģitāra? Tas ir ģitārspēles virziens, kurā vienā spēles paņēmienā un bez
elektroniskiem papildlīdzekļiem apvienotas pamata muzikālās funkcijas (ritms, melodija, harmonija),
radot pilnīgu muzikālo faktūru. Attiecībā uz šo spēles paņēmienu internacionāli nereti tiek lietots
termins fingerstyle guitar.
Mazliet vēstures
Metālstīgu ģitāras kontekstā fi ngerstyle ģitārspēles pirmsākumi meklējami 20. gadsimta vidū Amerikā,
Nešvilā, un kā pamatlicēji minami tādi ģitāristi kā Čets Atkinss (Chet Atkins), Džons Nouls (John Knowles),
Merls Treviss (Merle Travis) un Džerijs Rīds (Jerry Reed). Spilgtākais iepriekšminēto ģitāristu tradīcijas
turpinātājs mūsdienās ir austrāliešu ģitārists un komponists Tomijs Emanuels (Tommy Emmanuel)
(Četa Atkinsa skolnieks un C.G.P. (Certifi ed Guitar Player) titula īpašnieks), kurš ar savu neatlaidīgo
darbu un aizrautību defi nējis jaunu solo ģitārspēles standartu un iedvesmojis simtiem ģitāristu visā
pasaulē, tai skaitā arī mani. Noteikti jāmin arī ģitāristi Džo Robinsons (Joe Robinson) un Emīls Ērnebru
(Emil Ernebro). Stilam attīstoties, ģitāristi tradicionālai fi ngerstyle spēles manierei pievienoja arī perkusīvo
jeb bungu funkciju. Tā rezultātā radās t. s. percussive guitar. Subjektīvi spriežot, šim virzienam ir plusi
un mīnusi – solo ir kompromisu māksla. Tādi ģitāristi kā Maiks Doss (Mike Dawes), Dons Ross (Don
Ross), Antuāns Difūrs (Antoine Dufour) un Endijs Makkī (Andy McKee) ir spējuši arī sarežģītās ritmiskās
struktūrās saglabāt skaidri nolasāmu melodisko līniju. Gadiem ejot, esmu sapratis, cik tas ir svarīgi!
Ar ģitārspēli nodarbojos vairāk nekā 20 gadus un uzskatu, ka man patiešām ir paveicies, jo kā ģitārists
un mūzikas aranžētājs esmu sadarbojies ar teju visiem vadošajiem latviešu komponistiem, solistiem un
izpildītājiem. Līdzās formālajai izglītībai Madonas bērnu mūzikas skolas klavierklasē, Rīgas Doma kora
skolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akdēmijas džeza nodaļā un neskaitāmām meistarklasēm tā ir bijusi
un joprojām ir lieliska skola un neatņemama mana dzīves sastāvdaļa.
Pēdējos septiņus gadus par manu stihiju ir kļuvusi solo ģitāra. Kā solists esmu izdevis 6 solo albumus,
un man ir tā laime ik gadu spēlēt vairāk nekā četrdesmit solo koncertus gan Latvijā, gan ārpus tās.
Nošu grāmatā esmu apkopojis aranžijas latviešu dziesmām, kuras ir ne vien izcilas melodijas, bet arī
šķitušas interesantas solo ģitāras kontekstā. Tās līdzās paša radītiem skaņdarbiem mēdzu izpildīt arī
savos solo koncertos.
Paldies komponistiem Zigmaram Liepiņam, Raimondam Paulam, Imantam Kalniņam, Vilnim Krieviņam,
Armandam Birkenam, Harijam Zariņam un Latviešu tautas dziesmu vācelītei par iespēju šīs dziesmas
aranžēt un publicēt.
Šī ir mana artava latviešu solo ģitāras žanra attīstībā.
Mārcis Auziņš